Trīs galvenās robežsummas

Robežsummas formulētas kā summa, kas pārsniedz noteikto slieksni. Piemēram, tieši 1 500 eiro nesasniedz ikmēneša deklarēšanas slieksni, bet 1 500,01 eiro to pārsniedz. Savukārt tieši 7 200 eiro vispārīgais ierobežojums neaizliedz, ja konkrētajam darījumam nav cita īpaša aizlieguma.

  • Vairāk nekā 1 500 eiro — savstarpēji skaidrā naudā veikti darījumi starp juridiskām personām, individuālajiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem ir jādeklarē VID līdz nākamā mēneša 15. datumam.
  • Vairāk nekā 3 000 eiro — ja saimnieciskās darbības veicējs vienā skaidras naudas operācijā veic darījumu ar fizisku personu, kurai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, uzņēmums to deklarē līdz nākamā gada 1. februārim.
  • Vairāk nekā 7 200 eiro — skaidras naudas darījums nav atļauts. Ierobežojumu vērtē viena darījuma ietvaros neatkarīgi no tā, vai maksājums veikts vienā vai vairākās daļās.

Darījumu nedrīkst mākslīgi sadalīt

Ja viena līguma vai viena pirkuma kopējā summa ir 8 000 eiro, to nedrīkst samaksāt skaidrā naudā, sadalot, piemēram, divos 4 000 eiro maksājumos. Vairākas operācijas viena darījuma ietvaros saskaita kopā.

Arī tad, ja uzņēmumi mēneša laikā savstarpēji veic vairākus skaidras naudas darījumus, deklarēšanas vajadzībām tos saskaita. Piemēram, 900 eiro un 700 eiro skaidras naudas maksājumi vienam darījuma partnerim vienā mēnesī kopā ir 1 600 eiro — darījumi jādeklarē abiem dalībniekiem.

Darījumi ar fiziskām personām

Ja uzņēmums no privātpersonas vienā skaidras naudas maksājumā iegādājas, piemēram, lietotu mantu par 3 500 eiro, uzņēmumam darījums jādeklarē VID līdz nākamā gada 1. februārim. Deklarācijā norāda faktiski skaidrā naudā samaksāto daļu.

Arī privātpersonām, kuras neveic saimniecisko darbību, viena darījuma ietvaros nav atļauts skaidrā naudā norēķināties par summu, kas pārsniedz 7 200 eiro.

Kad skaidra nauda nav atļauta vispār?

Darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā veikt nedrīkst neatkarīgi no summas. Norēķiniem par nekustamā īpašuma pirkšanu vai pārdošanu jāizmanto bezskaidras naudas maksājums.

Vairumtirdzniecībā parasti norēķinās tikai bezskaidrā naudā. Skaidras naudas norēķini ir pieļaujami, ja nodokļu maksātājs par to ir paziņojis VID un nodrošina pircēju reģistru, identificējot pircēju un darījuma summu.

Algas, saimnieciskie avansi un bankas operācijas

  • 7 200 eiro ierobežojums neattiecas uz darba algas izmaksu darbiniekam skaidrā naudā. Izmaksai tomēr jābūt korekti aprēķinātai, dokumentētai un uzrādītai kases uzskaitē.
  • Ierobežojums neattiecas uz saimnieciskā avansa izsniegšanu darbiniekam no uzņēmuma kases. Taču pirkums, kuru darbinieks vēlāk uzņēmuma vārdā veic pie piegādātāja, ir atsevišķi vērtējams skaidras naudas darījums.
  • 7 200 eiro ierobežojums neattiecas uz kredītiestādes pakalpojumiem un skaidras naudas iemaksu darījuma dalībnieka bankas kontā. Naudas iemaksai tomēr jābūt izsekojamai un pamatotai ar uzņēmuma dokumentiem.

Kā pareizi noformēt uzņēmuma kasi?

  • Katram kases ieņēmumam sagatavo kases ieņēmumu orderi, bet izmaksai — kases izdevumu orderi vai noteiktajos gadījumos citu līdzvērtīgu attaisnojuma dokumentu.
  • Kases orderī norāda darījuma dalībniekus, summu, valūtu, maksājuma pamatojumu un nepieciešamos parakstus. Ja naudu saņem pilnvarota persona, pievieno atsauci uz pilnvarojumu.
  • Kases ieņēmumu un izdevumu orderus numurē secīgi; tajos nav pieļaujami labojumi.
  • Kases grāmatu parasti kārto katru dienu, kurā bijusi naudas kustība. Ja iepriekšējā mēneša darbdienas vidējie kases ieņēmumi nav lielāki par 500 eiro, to drīkst kārtot reizi nedēļā — nedēļas pēdējā darbdienā.
  • Par preču vai pakalpojumu apmaksu klientam izsniedz darījumu apliecinošu dokumentu — kases čeku vai normatīvajos aktos atļautajos gadījumos VID reģistrētu kvīti.

Ikdienas kontrolsaraksts

  • pirms skaidras naudas maksājuma noskaidrojiet darījuma partnera statusu — uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai privātpersona;
  • vērtējiet visa darījuma summu, nevis tikai kārtējo maksājumu;
  • uzskaitiet viena mēneša skaidras naudas darījumus pa partneriem, lai laikus pamanītu 1 500 eiro sliekšņa pārsniegumu;
  • atzīmējiet darījumus ar privātpersonām virs 3 000 eiro vienā operācijā gada deklarācijai;
  • pie kases izdevumu dokumenta pievienojiet rēķinu, iesniegumu, avansa norēķinu, izmaksu sarakstu vai citu maksājuma pamatojumu;
  • skaidras naudas atlikumam kases grāmatā jāsakrīt ar faktisko naudu kasē;
  • lieliem vai netipiskiem maksājumiem izvērtējiet arī darījuma ekonomisko pamatojumu un NILLTPFN riskus.

Vēl divi sliekšņi, kurus mēdz sajaukt ar darījumu limitiem

Kredītiestādes sniedz VID informāciju par fiziskas personas konta apgrozījumu virs 15 000 eiro un skaidras naudas iemaksām virs 7 000 eiro gadā. Tas nav aizliegums iemaksāt naudu un pats par sevi nerada nodokli, taču personai jāspēj pamatot naudas izcelsmi.

Šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu, fiziskai personai jādeklarē līdzi vestā skaidra nauda, ja tās apmērs ir 10 000 eiro vai vairāk. Šī ir muitas prasība un nav tas pats, kas uzņēmumu skaidras naudas darījumu deklarācija EDS.

Kopsavilkums

Drošākais princips ikdienā ir vienkāršs: pirms lielāka skaidras naudas maksājuma nosakiet darījuma kopējo summu un partnera statusu, pārbaudiet 1 500, 3 000 un 7 200 eiro robežas un sagatavojiet pilnu dokumentu pamatojumu. Ja darījums ir netipisks — aizdevums, parāda atmaksa valdes loceklim, norēķins par īpašumu vai vairāku saistītu maksājumu virkne — to ieteicams izvērtēt individuāli pirms naudas izmaksas.

Oficiālie avoti